Caurums

Brīvdienās gadījās pabūt pie drusku vecāka datora, kuram nebija uzstādīts reklāmu bloķētājs. Ļoti ilgi nebiju skatījies sev ierasti apmeklētās lapas ar visu tām piekarināto reklāmu kaudzi. Visvairāk mani izbrīnīja ne jau tas, cik daudz to bija, ka tās aizleca priekšā tekstam vai to mulsinoši bezjēdzīgais saturs. Nē, mani izbrīnīja, cik lēns kļuva dators, visu to drazu apstrādājot savā atmiņā. Vienmēr esmu mazliet brīnījies, ka dators, kurš vairākus gadus sekmīgi lietots interneta pārlūkošanai, piepeši kļūst par lēnu un šai nodarbei tagad bezmaz nepieciešams divkodolu procesors ar 2 Gb RAM utt. Sāk teju vai likties, ka datora modernizācija ir vajadzīga tikai, lai dators varētu ielādēt sevī milzīgo reklāmu kaudzi. Nu, paldies!

Šī bibliotēka ir pilna ar stāstiem par šķietamiem triumfiem, un tas manī vieš pamatīgas aizdomas. Lasīt par izciliem sasniegumiem nozīmē ļauties maldinājumam, jo, cik esmu novērojis, pat vidus- un augstākajai šķirai piederīgu balto cilvēku vidū neveiksme ir norma. Sevišķi negodīgi tas ir pret jaunatni – atstāt viņus pilnīgi nesagatavotus ākstu lomām un milzu bedrēm, kurās nāksies iekrist, un vispār neiedomājamām ķibelēm.

K.Vonnegūts – Fokuss Pokuss

Tikai tāds necils virsrakstiņš Delfos liecina, ka Ministri esot iepazīstināti ar SVF prasībām.

Tas tātad nozīmē, ka par SVF prasībām līdz šim bija zinājuši – jā, kas? Tikai Godmanis ar Slakteri? Vai tiešām viņi divpersoniski visu šo laiku plēsās par aizdevumu un neviens cits pat nezināja, pret kādiem nosacījumiem tas tiks izsniegts? Ļoti interesanti. Absurds jau, manuprāt, ir, ka par šiem nosacījumiem netiek informēts pats kredīta ņēmējs – sabiedrība, bet, izrādās, ka pat ministri par to tiek tikai tā, starp citu, informēti tikai šajā pirmdienā. Var jau būt, ka šajos nosacījumos ir kaut kas tāds, ko sabiedrības lielākajai daļai nevajadzētu zināt, bet kas tad tā varētu būt par informāciju? Ja nu vienīgi tā ir par lata devalvāciju, bet tam es tā īsti neticu.

Otra lieta, kam pie reizes attēlā varbūt ir vērts, vai, pareizāk sakot, nav vērts pievērst uzmanību, ir Lemberga viedoklis. Liekas, ka šī kunga viedoklis tāpat kā tāda G.Bērziņa viedoklis parādās visur un par jebko. Izskatās, ka kāds viņus mēģina apzināti iztēlot par ietekmīgākiem nekā tas ir realitātē. Šie kungi Latvijas politiskajā skatuvē oficiāli nav nekas, turklāt pirmais no viņiem ir apsūdzēts smagos noziegumos. Kāpēc man vai kādam citam būtu jāzina, ko par kko domā kāds no viņiem? Tikai tāpēc, ka klīst baumas par šo kungu ārkārtīgo ietekmi uz Latvijas politiku? Nu, tad aizvāksim viņu “viedokļus” no masu mēdijiem un viņu ietekme mazināsies. Neinteresēsimies par viņiem, nepiesārņosim savas galvas ar viņu teiktajām muļķībām un līdz ar to mums vairs neviens nespēs iebarot šīs informācijas drazas. Tāpat neatceros, ka viņu teiktais būtu izcēlies ar inteliģentu oriģinalitāti. Domu, kas minēta virsrakstā, varētu pateikt arī teju ikviens vidusskolnieks.

Un, ja reiz sāku par informācijas drazām, tad arī trešā lieta. Ekrānšāviņu neuzņēmu, bet vakar viens no apollo mazajiem virsrakstiem, ieejot inbox-ā, vēstīja, ka “Ekonomiskās krīzes laikā Krievijas pilsoņi interesējas par nekustamo īpašumu Kiprā”. Kolosāli. Ja man kko tādu vēsta latviski rakstošs portāls, es nudien jūtos kā Latvijas PSR.

P.S. Biju jau pabeidzis rakstīt, pielaboju pēdējos sīkumus un pa radio (SWH) “Ventspils ziņām” klausos, kā man stāsta, ko Ziemasvētkos darīs A.Lembergs. Tas vairs nav skumji, tas ir traģiski.

Pirms eju uz kādu teātra izrādi, nekad pirms tam nelasu recenzijas. Parasti tām piemīt nelāga tendence izstāstīt izrādes saturu. Tad jau labāk vadīties pēc intuīcijas un īsā izrādes apraksta, lai noteiktu, vai izrāde būs OK. Bet taisni tāpēc man arī ir ļoti grūti pastāstīt par JRT Fundamentālistu, jo es nevēlos atklāt saturu vairāk nekā tas būtu nepieciešams. Domāju, ka tā būs īpaši interesanta cilvēkiem, kuri jelkad ir nopietni pievērsušies kristietības problēmām vai runājuši ar reliģiski fanātiskiem cilvēkiem. Gan jau izrādi var skatīties arī, ja kristietība ar tās problēmām nešķiet diez ko interesants apdomu objekts, jo tā nav nekāds zinātniskais referāts vai lekcija teoloģijā. Bet, ja nebūs vēlēšanās izsekot līdzi katrai uz skatuves pateiktajai domai, tad tā arī nesagādās sevišķu prieku vai intelektuālu baudījumu. Es pat teiktu, ka pamatā izrāde nebūt nav par reliģiju, bet gan par cilvēkiem, viņu attieksmi vienam pret otru un fundamentiem, uz kuriem viņi būvē savas dzīves. Ja ir interese par šiem jautājumiem, noteikti noskatieties.

Derētu ar tādu paprāvu nodokli aplikt neapdzīvotos, neizīrētos nekustamos īpašumus un ieviest efektīvus kontroles mehānismus, lai neļautu to viegli apiet, teiksim, bieži mainot deklarētās dzīves vietas, slēdzot fiktīvus īres līgumus utml. To pat varētu piemērot tikai Rīgai vai lielākajām Latvijas pilsētām. Tādējādi dzīvokļu spekulanti būtu mazāk ieinteresēti turēt savā īpašumā tukšus dzīvokļus vai nekustamo īpašumu kā tādu. Līdz ar to celtos valsts ieņēmumi, būtu lielāks piedāvājums nekustamo īpašumu īres tirgū, kristos cenas, daļēji atvieglotos denacionalizēto īres namu īrnieku problēmas un nabadzīgākajiem iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas kādā kritiskā brīdī nepalikt uz ielas.

Kāpēc vienam cilvēkam var piederēt trīs dzīvokļi, no kuriem par vienu vai diviem viņš varbūt ir gandrīz aizmirsis, bet cits cilvēks var mierīgi palikt un dzīvot bez pajumtes?

Pirms kādām dažām nedēļām izlasīju Sestdienā rakstu, kā divi vīri mēģinājuši nospert lielāku naudas summu skaidrā naudā. Ne sevišķi sekmīgi viņiem tas viss beidzās (citādi jau arī par viņiem neviens nerakstītu), bet man prātā ienāca doma… Nu, ja es teiksim, tiktu pie lielas naudas summas skaidrā naudā, teiksim, 10 000 Ls, un gribētu to paturēt, kā man būtu jārīkojas? Var taču būt iespējams, ka kāds ir tās banknotes iezīmējis, numurus norakstījis un, ja es tās centīšos ieskaitīt savā kontā, mani paņems ciet. Kkā būtu jāmēģina šo summiņu legalizēt.

Un kādi ir varianti? Vai tiešām tikai norēķināties ar naudu ikdienas pirkumos, lai aizmainītu kreisās naudas zīmes (manuprāt, vienalga pastāv iespēja, ka uzķers, ja kāds piefiksēs, kur piepeši parādījusies nelegālā nauda)? Vai atvērt valūtas maiņas punktu kā šie censoņi, un izlikties par nezinīšiem attiecībā uz naudas izcelsmi?

Neliels, vizuāls ieskats patlaban notiekošajā piketā pret grāmatu PVN celšanu. Līdz grāmatu sārtam neizpraucos, sorry. Skaļi ir arī protestējošie pret novadu reformu.

Es personīgi ne sevišķi saprotu, kāpēc presei vajag piemērot samazināto PVN likmi, bet grāmatām nē. Drīzāk saprastu, ja būtu otrādi, jo presē esošā informācija parasti ir pieejama arī internetā un preses izdevēji par trūkumu nemaz nevar sūdzēties, kamēr grāmatu izdot ir krietni sarežģītāk.

Es šoreiz nemēģināšu tēlot baigo ekspertu ekonomikas un politikas jautājumos.
Jo šoreiz man filma ir pārtrūkusi un un mana cītīgā sekošana politikas un ekonomikas jaunumiem nav līdzējusi saprast vairākus svarīgus jautājumus. Es tiešām nespēju saprast, kāpēc tiek celti nodokļi medicīnas precēm, grāmatām utml. Vispār nesaprotu, kāpēc tiek celti nodokļi. Vēl es nesaprotu, kāpēc vajag aizņemties naudu, kuru pēc tam iebērs tajā pašā caurajā valsts kases zeķē. Turklāt, uz kādiem nosacījumiem SVF aizdod naudu Latvijai?
Negribas gluži kliegt, ka min. prez. un fin. min. būtu galīgākie stulbeņi. Gan jau viņu rīcībai ir kāds pamats, pat, ja tas netiek stāstīts citiem. Bet tīri cilvēcīgi visu mūsu nelikumīgi ievēlēto Saeimu gribētos aiztriekt prom no Latvijas un lielu daļu deputātu sastūķēt cietumos. Tikai kopš nesekmīgās lietussargu revolūcijas diez vai vispār jelkas izdosies. Valdiņš, kā pats teicies, Saeimu atlaidīs vienīgi, ja tā būs rīcībnespējīga. Tas nozīmē ka viņi var darīt jebko, ja vien spēj to darīt.

1. Valdība nonāk pie secinājuma, ka trūkst naudas
2. Valdība meklē iespējas aizņemties
3. Aizņemties iespējams tikai no Starptautiskā Valūtas Fonda
4. SVF izvirza savus nosacījumus naudas aizdošanai, to skaitā PVN celšanu

Jautājums – vai ir bijis 5. punkts – Valdība izvērtē un salīdzina SVF nosacījumu radītās sekas un iespējas atrast nepieciešamo naudu pašiem savā budžetā?

Es neticu, ka naudu vienkārši nav kur ņemt mūsu pašu zemē. Aizklapējot ciet pāris nevajadzīgas institūcijas un ministrijas, uzreiz radīsies ietaupījums. Bet tagad mēs pret nežēlīgiem nosacījumiem (starp citu, kāds zina, kādiem precīzi?) aizņemsimies naudiņu, kuru iegāzīsim tajās pašās nevajadzīgajās instiūcijās. Tāds kā mazs plāksterītis uz nāvi slimajam.