Caurums

Nepaslinkoju un aizgāju pusdienas pārtraukumā paskatīties uz zemniekiem. Te būs arī dažas bildes ieskatam. Biju gaidījis kaut ko mazliet grandiozāku, bet, ja objektīvi, labi vien ir, ka mazais placītis pie Zemkopības ministrijas nav galīgi pārbāzts. Atšķirībā no 13.01. atmosfēra ir mierīga, nav alkoholizējušos elementu. Policija arī netālu cītīgi dežūrē. Ir daudz žurnālistu, tostarp bija dzirdamas arī intervijas krievu valodā. Necentos noklausīties, bet man lielas aizdomas, ka gan jau tās tiks izmantotas tā, kā lielajai kaimiņvalstij tas būs izdevīgāk.

Sanāca garām iet arī Saeimai, kura, kā izskatās, jau laicīgi nodrošināta pret dažādiem starpgadījumiem. Es gan nudien nedomāju, ka tādi varētu rasties. Ja arī tādi būs, tad tos rīkos nevis zemnieki, bet apmaksāti provokatori.

Sirdī jūtu līdzi šiem cilvēkiem. Tieši viņi ir tie, kuri apgādā ar pārtiku visus pilsētniekus. Bez pilsētniekiem pēc idejas vispār varētu iztikt. Otrādi gan nē. Tāpēc vien viņiem būtu jāsaņem augstāks atalgojums un mums – pilsētniekiem jābūt viņiem īpaši pateicīgiem. Viņi ražo kaut ko ļoti derīgu un vajadzīgu atšķirībā no lielas daļas pilsētnieku.