Caurums

Nepaslinkoju un izveidoju vēstuli par Rīgas koncertzāles atrašanās vietu, kuru adresēju visām Rīgas Domes frakcijām, neatkarīgo deputātu blokam un neatkarīgajai deputātei L.Bulmanei. Ar nepacietību gaidīšu atbildi, kurai pēc idejas vajadzētu ierasties pie manis vēl pirms vēlēšanu datuma – 6. jūnija.

Vēstules teksts:

2007. gada 1. jūnijā Rīgas Domes priekšsēdētājs J.Birks pieņēma lēmumu par akustiskās koncertzāles Rīgā, AB dambī (zemesgabala kadastra Nr.01000490002), būvniecības ieceres akceptēšanu. Kopš tā laika ir pagājuši jau gandrīz divi gadi un ir būtiski mainījusies finansiālā situācija gan valstī, gan pašvaldībā.

Vadoties no Latvijas Ģeotehniķu savienības paustās informācijas, lai koncertzāli uz AB dambja būtu iespējams uzcelt, obligāti būtu jāveic dambja rekonstrukcija (apmēram 0,55 km garumā) un krasta atbalsta sienas izbūvēšana apmēram 1,1 km garumā. Šajā vietā Daugavas dziļums ir 6-8 metri. Dūņu slānis ir apmēram 15 metru biezs. Nesošā grunts sākas aptuveni 15-20 metrus zem Daugavas līmeņa. Turklāt celtniecības laikā iespējami neparedzēti darbi, kas saistīti ar iespējamiem akmens krāvumiem, dambja savilcēm un veco pāļu iecirkņiem. Līdz ar to var rasties tehnoloģiski sarežģījumi. Šādi, tikai AB dambim raksturīgi, papildu darbi ievērojami palielina būvdarbu izmaksas.

AB dambis patlaban ir 550 metrus garš un 42 metrus plats. Projektētā koncertzāle ir apmēram 190 metrus gara un aptuveni 60 metrus plata – tātad par 18 metriem platāka par AB dambi. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības obligāti nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums būtu jādubulto. Turklāt zem AB dambja ir paredzēta autostāvvieta, kuras būvniecībai zem ūdens līmeņa būtu nepieciešami izsmalcināti būvniecības un hidroizolācijas risinājumi, kas prasītu sevišķi apjomīgus finansiālus ieguldījumus.

Pagaidām koncertzāles celtniecība nav uzsākta un projekts līdzekļu trūkuma dēļ ir iesaldēts. Lai lietderīgi izmantotu radušos pauzi koncertzāles realizācijas gaitā, aicinu uzsākt plaša apmēra sabiedrisku diskusiju par koncertzāles būvniecības vietu. Līdz šim tādas nav bijis, turklāt lēmums par AB dambi kā koncertzāles būvniecības vietu ticis pieņemts šaurā lokā – par to lēmusi koordinācijas komisija kultūras ministres vadībā, vēl ietilpstot Rīgas domes vadītājam un atbildīgo departamentu vadītājiem, Saeimas un nevalstiskā sektora ekspertiem.

Papildus aicinu Jūs atkārtoti izvērtēt AB dambja piemērotību akustiskās koncertzāles atrašanās vietai un atcelt 2007. gada 1. jūnija lēmumu par akustiskās koncertzāles Rīgā, AB dambī (zemesgabala kadastra Nr.01000490002), būvniecības ieceres akceptēšanu.

Lūdzu informēt par Jūsu turpmāk plānoto rīcību un argumentāciju pieņemtā lēmuma par akustisko koncertzāli un plašas publiskās diskusijas par koncertzāles atrašanās vietu sakarā.

Lai arī īsti oficiāla apstiprinājuma aizdevuma saņemšanai nekur nav, joks jau tāpēc nekļūst sliktāks.

Interesants raksts par Saskaņas Centra runām un darbiem.

Savukārt šeit var palasīties, kā uzbūvēt reāli funkcionējošu lidojošo šķīvīti.

Cik deputātus no savas pašvaldības jūs variet nosaukt? Kādus trīs, četrus? Ja vairāk par pieciem, izsaku savu atzinību.

Šeit ir saraksts ar Rīgas domes deputātiem. Par lielāko daļu no viņiem nekad neko neesmu dzirdējis. Bet izrādās, ka viņi visi, izņemot A.Aksenoku, ir dažādu komiteju locekļi un laikam jau cītīgi strādā, lai mums visiem būtu labāk. Tā kā strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas, es šo sarakstu ņemšu vērā. Manuprāt, ja es par deputāta darbu pēdējos četros gados neko pozitīvu neesmu dzirdējis vai neatceros, tas ir pilnīgi pietiekošs arguments par viņu nebalsot.

Otra, bet daudz būtiskāka lieta ir pārbēdzēji. Vai ziniet, cik daudz Rīgas domes deuptāti mainījuši savu partijisko pārliecību pēdējo nepilnu četru gadu laikā? 13 no 60 jeb vairāk par piekto daļu. Savus mandātus, protams, viņi nolikt aizmirsa, un sanāk, ka tie cilvēki, kuri par viņiem kā partiju locekļiem savulaik balsojuši, ir nekaunīgi piekrāpti. Tāpēc es par šiem cilvēkiem – pirmajiem 13 no saraksta – nekad nebalsošu un aicinu nebalsot arī pārējos. Lai vai kādus iemeslus viņi piesauktu savas politiskās piederības maiņai.

Tagad arī es būšu atrodams twitterī zem adreses twitter.com\redstar7.

Līdz manai apziņai čivināšana nonāca kādus n mēnešus atpakaļ, kad lasīju, ka tas būšot viens no 2009. gada populārākajiem jaunumiem internetā. Paskatījos, paraustīju plecus un aizmirsu. Bet tagad tas tiešām izskatās pēc masveida aizraušanās.

Pamatā twitter utml. čivinātājplatformas ir paredzētas cilvēku komunikācijai. Ja es tā pamēģinu atcerēties, kad agrāk no populārākajiem produktiem vai tehnoloģijām tika lietoti komunikācijai, pirmkārt, nāk prātā e-pasts. Ar laiku šī tehnoloģija tika attīstīta par ļoti spēcīgu rīku, jo ir iespējams apmainīties ar attēliem, video, tekstu un teju vai nekavējoties uzzināt, ka esi saņēmis jaunu e-pastu. Čatošanai e-pasts varbūt nav ērtākais risinājums, bet vispār jau sazināties ir iespējams arī ātri.

Kopš aizvēsturiskiem laikiem internetā ir bijis arī IRC. Tā teikt, parastais čats. Nenormāli jaudīga tehnoloģija, kas mūsdienās ir pilnīgi nepelnīti aizmirsta. Jo bija un ir iespējams dažādi organizēt savu komunikāciju, sadalot to pa kanāliem un sūtīt failus. Gandrīz vai – ko vēl vairāk var vēlēties?

Nezinu, kā citiem, bet manu paziņu lokā IRCu pamazām izspieda funkcionāli daudz apgraizītākie Skype un GTalk. Var jau teikt, ka tur ir iepēja otram piezvanīt un runāt par brīvu, bet nemaz tik daudzi no maniem paziņām šo lietu neizmanto. Pārsvarā tie tiek lietoti čatošanai. Reizēm arī failu sūtīšanai. Faktiski tāpat kā daudz jaudīgākais IRC. Vienīgi skapis un gtalk lietotājam ir vienkāršāki. Arī vīrusus tur apgraizīto iespēju dēļ ir grūtāk iemānīt. Bet ne neiespējami, vismaz skype gadījumā.

Draugu fenomens praktiski izspieda privāto komunikāciju, lietojot e-pastu, mēslainē. Sākumā es par to biju visai sašutis, jo draugi lai arī it kā ir vienkāršāk lietojami par e-pastu, tehnoloģiski tajā laikā bija tuvu nullei. Un tā bija vēl ilgus gadus. Turklāt viena lieta nekad netiks atrisināta. Piemēram, draugos nav iespējams uzreiz uzzināt, ka tev kāds ir atrakstījis kādu ziņu. Lieta, kas ir e-pasta pamatā. Tehnoloģiski to būtu iespējams izdarīt, bet diez vai tas jelkad tiks paveikts. Jo tad jau neviens vairs traukos nelogosies un neievērtēs viņu reklāmu pārbagātību. Vajag taču, lai lietotājs ielogojas un gaida savu vēstulīti – atkal un atkal, un atkal, pa to laiku aplūkojot jaunu reklāmiņu. Vistīrākā laika zagšana. Laika gaitā draugi ir attīstījušies par tehnoloģiski daudz spēcīgāku e-pasta un ne tikai e-pasta konkurentu, bet es savai komunikācijai to vienalga negribētu izvēlēties. Kaut vai dēļ ierobežotā vētuļu izmēra, nespējas (automātiski) pārsūtīt vēstules uz jebkurieni, kas nav draugiem.lv pārvaldībā. Lāgā neticu, ka šīs lietas jelkad tiks realizētas.

Ko aizvieto čivinātājplatformas? Pareizi, blogus. Priekšrocības – var daudz ātrāk un vienkāršāk veikt ierakstus un sekot citu cilvēku ierakstiem. Reāli tas viss ir pilnīgi mierīgi iespējams tehnoloģiski daudz attīstītākajās blogu platformās, lietojot RSS, bet tas jau jūzerim vulgaris ir pārāk sarežģīti. Tā vietā labāk izvēlēties kārtējo monopolpakalpojumu sniedzēju un patērēt bezgala daudz laika, lasot un rakstot lielākoties absolūti nesvarīgas spama plūsmas. Redz, jo ātrāk cilvēks var kaut ko ierakstīt un publicēt internetā, jo mazāk viņš piedomā pie tā, ko saka. Tāpēc bieži tāda smadzeņu caureja vien sanāk. Ne jau vienmēr, protams, bet…

Visas šīs čivināšanas un ar to saistītais patērē vājprātīgi daudz laika. Kvalitāte niecīga. Jēga – bieži vien tuvu nekādai. Tāpēc es vismaz pagaidām nevienam sekot netaisos un arī pats čivināt negrasos. Tad jau labāk savu laiku ziedoju kam citam, piemēram, Caurumam.

Tie LSDSP tak ir vieni nerimtīgi ļautiņi. Šajos sūri grūtajos krīzes laikos viņi tak vēl par nez kādiem līdzekļiem ņem, sapērk un izdala bērniem plastilīnu, lai ir ko spēlēties! Tā teikt – “celsim Rīgu kopā!”

Jaunatnes Sociāldemokrātiskās savienības (JSS) biedri kopā ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) aktīvistiem šodien, 24.aprīlī Rīgā dāvāja bērniem plastilīna komplektus. Komplektos ietilpa ne tikai plastilīns, bet arī pastkarte ar aicinājumu Rīgu celt kopā.

“Šoreiz bērni bija vēl aktīvāki nekā iepriekš, vēlējās aprunāties un pastāstīt par sevi kamēr tiem zīmējām smaidus uz rokām. Ar pavasara iestāšanos mazo rīdzinieku radošais gars atraisās arvien vairāk,” par šodienas aktivitātēm pastāsta JSS prezidente Irina Vojevoda.

Pirmās akcijas laikā, kas notika pirms nedēļas, Rīgas pilsētā bērniem un jauniešiem tika izdalīti vairāk nekā 1000 plastilīna komplektu. Šodien tika izdalīti vairāk nekā 900 komplektu.

Kā lai ar šitādiem cīnās? Varbūt jāuzdāvina katram zociķim pa lētākajai Ryanair biļetei uz Īriju vienā virzienā? Rīgai tas noteikti izmaksātu lētāk par viņu valdīšanu.

Manis iemīļotā LSDSP pirmajā maijā aicina visus, kam nav slinkums, iet parakstīties. Pret visu iespējamo. Palasiet vien:

Valsts augtākajām amatpersonām tiks prasīts nepieļaut maksas izglītības un medicīnas ieviešanu Latvijā, saglabāt jau valsts iedzīvotāju sociālās garantijas, ieviest progresīvo nodokļu un nodevu sistēmu un samazināt nodokļu slogu vidusslānim un trūcīgajiem. Tāpat sociāldemokrāti rosinās nekavējoties ar nodokļiem aplikt dividendes, kā arī spekulatīvus darījumus, samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, pārtraukt valsts budžeta līdzekļu izdalīšanu pēc politisko partiju piederības principiem, kā arī radikāli samazināt valsts iestāžu un ierēdņu skaitu tajās. Visbeidzot, izteikto aicinājumu vidū būs arī virknes maznozīmīgu funkciju nodošana privātajam sektoram, nevajadzīgu valsts iestāžu likvidēšana un finansējuma izglītībā, drošībā un veselības aprūpē nodrošināšana un darba vietu radīšana.

Bet ar to vēl nav gana.

“Iedzīvotāji aicināti uz pasākumu ņemt līdzi vecus, novalkātus un nevajadzīgus apavus, ar kuriem sapulces norises laikā būs iespēja demonstrēt savu attiekami pret politiskās elites rīcību,” teikts LSDSP paziņojumā.

Ja būtu kaut kas viens konkrēts, es varbūt padomātu, vai parakstīties. Parakstīties pret visu, nu, atvainojiet… Es drīzāk parakstītos par LSDSP likvidāciju piespiedu kārtā. Lai nepiesārņo informatīvo telpu ar saviem demagoģiskajiem paziņojumiem. Kāpēc viņi klusē par to, ko padarījuši pēdējos gados Rīgas domē, atrodoties pie varas?

Iedomājieties tādu valdību, kurā pie varas būtu TP, LPP/LC, LSDSP un TB/LNNK. Nu, mums tāda jau ir – Rīgas domē. Tā kā šis veidojums ir visai nestabils, tad ļoti bieži nepieciešamas papildus balsis, kuras tiek piesaistītas no SC puses.

Samērā interesants viedoklis par RD patlaban notiekošo ir lasāms šeit. To nav rakstījis nekāds žurnālists, bet gan RD deputāts no JL. Tā kā viņa rakstā pilnīgi nekur neparādās JL – ne tieši, ne netieši minēts, par reklāmu to uzskatīt nevarētu.

Kā rīdzinieks aicinu visus savus līdzpilsētniekus piedalīties gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās un par šīm partijām nebalsot. Iemeslu netrūkst, sākot kaut vai ar koncertzāles projekta atbalstīšanu.

Tas ir ļoti svarīgi, jo diezgan ticami, ka RD aptuveni trešo daļu balsu savāks tā saucamās krievu partijas. Līdz ar to ir jāievēl tādas latviešu partijas, kuras neraujas par katru cenu piepildīt savu sponsoru vēlmes, spēj vienoties par reālu darbu koalīcijā un neaizraujas ar elektorāta piebarošanu ar demagoģiskām frāzēm un neizpildāmiem solījumiem.

Ap pusdienas laiku šodien devos gar skvēriņu pie Arsenāla. Jau pa gabalu ievēroju, ka manu ceļu šķērsos sarkanā kreklā tērpies jaunietis. Sapratu, ka tā vienkārši garām paiet man neviens neļaus…

Nebiju kļūdījies. Jaunietis mani pasveicināja un apjautājas, vai man nebūtu kāds brīdis, ko veltīt putnu būra pagatavošanai. Diemžēl man brīža nebija, citādi to šai nodarbei varbūt būtu arī veltījis.

Uz sarkanā krekla bija baltiem burtiem rakstīts LSDSP. Jāsaka, apsveicams gājiens no viņu puses. Bet balsot par viņiem nekad nebalsošu un arī citus aicinu to nedarīt. Ja kāds nav ievērojis, LSDSP ir Rīgas domes koalīcijas sastāvā un reiz pat viņi pārliecinoši nobalsoja par tādu sociālu projektu kā Rīgas koncertzāle. Arī dažādu skandāliņu nekad nav trūcis. Faktiski viņi bija kā Tautas partijas demo versija, tikai mazāk profesionāli. Nav nekāda, pilnīgi nekāda pamata domāt, ka viņi būtu mainījušies vai domā to darīt.

Šorīt Dienas blogi mani pārsteidza. Tur tiešām kaut kas jauns un mazliet netradicionāls – par to, kādas klapatas ir ar bērniem. Varbūt ne pilnībā, bet sliecos piekrist. Piesaitējos, lai nepazūd.