Caurums

Ļoti prātīgus vārdus šodien izlasīju PiSa preses relīzē. Nopietni. Tā arī, kā PiSa apgalvo. Visu cieņu Kristovskim.

Pēdējās dienās Šķēles, Lembergs un Šlesers ir uzsākuši kampaņu, kuras mērķis ir Dombrovska valdības gāšana, lata devalvācija un Latvijas konstitucionālās kārtības maiņa, uzskata “Pilsoniskās savienības” vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šķēle un Lembergs liek saprast, ka Dombrovska un lata dienas ir skaitītas, bet Šlesers aicina nodot valsts varu pašvaldībām, kuras ievēlēs arī nepilsoņi. Tas nozīmētu Latvijas Satversmē noteiktās konstitucionālās kārtības maiņu, uzsver Kristovskis.

Lata devalvācija var būt izdevīga atsevišķiem oligarhiem, kuriem ir lieli ārvalstu valūtu uzkrājumi. Parastajiem Latvijas iedzīvotājiem lata devalvācija būs postoša. Tā nozīmēs daudzu uzņēmumu un mājsaimniecību nekavējošu bankrotu un kārtējo bezdarba pieaugumu.

Valsts varas nodošana šleseriskās propagandas kampaņā ievēlētai pašvaldībai un nepilsoņiem sagrautu Latvijas valsts pamatus.

Latvijas patriotiem šajā brīdī ir skaidri jānostājas Latvijas Satversmes pusē. Tas nozīmē vēlēšanās balsot par spēcīgākajiem nacionālajiem demokrātiskajiem spēkiem un skaidri paust savu veidokli pilsoņu forumos.

Redzot šo apadraudējumu mūsu valstij, es kā Latvijas pilsonis pieprasu KNAB nekavējoties dot tiesisku vērtējumu Šlesera masu pasākumiem. Tā ir politiskā propaganda un tās milzīgās izmaksas ir pieskaitāmas priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem. Tas ir skaidrs ikvienam saprātīgam cilvēkam. Tam jābūt skaidram arī KNABā. Likuma pārkāpumi ir jānovērš un jāaptur!

Balsot gan par PiSa neieteiktu, bet, salīdzinot ar ZZS, TP un tās kloniem, SC un PCTVL, TB/LNNK, LSDSP un LPP/LC, tas būtu mazākais ļaunums. Jēgas nav arī nebalsot vispār vai balsot par partijām, kuras noteikti netiks ievēlētas.

---

Un te arī Lemberga atbilde gluži kā no demagoģijas parauggrāmatas – ja nav kā atspēkot teikto, jānomelno savs pretinieks:

Kristovska pēkšņajiem paudumiem ir tāda izteikta priekšvēlēšanu „smaka”, diemžēl smaržo pēc lēta odekolona.

Kristovska kungs, kurš savā darbība nekad nav bijis nopietni saistīts ar pārvaldes saimnieciskajiem jautājumiem un par tiem spriež pēc nejauši uzšķirtas lappuses mācību grāmatā “Uzņēmējdarbība iesācējiem”, un kura viedoklis parasti formējas no citu uzspiestās gribas, tostarp Berķa un Stepanova ietekmes, vienkārši sirgst no sabiedrības uzmanības trūkuma.

Tam ir arī pamats, jo pēdējie “Latvijas Fakti” parāda, ka Kristovskim ir tikai 15% Rīgas vēlētāju atbalsts.

Ceru, ka būsiet kādreiz ievērojuši, ka Caurums izceļas ar vienu baneri. Gribu uzrakstīt dažus vārdus par to.

Tautas forums pastāv, pateicoties vairāku entuziastu pūliņiem. Rakstu tematika ir ļoti dažāda. Reizēm ir lasāms kāds viedoklis par krīzi, dažreiz ir aicinājumi piedalīties dažādos pasākumos, ir arī raksti par izgudrojumiem, kuri reāli darbojas, bet nav tikuši ieviesti dzīvē. Ir arī saites uz dažādām filmām, audio materiāliem un pat vairākām elektroniskām grāmatām. Manuprāt, daudz kas no tā ir interesants. Es ne vienmēr piekrītu visam tur rakstītajam vai redzamajam, bet kopumā man ļoti patīk uzņemtais virziens uz citādi domājošu sabiedrību. Parasti tiek publicēti 1-2 raksti dienā. Tur ir atrodami arī divi mani sacerējumi :).

Ir iespējams iesūtīt arī savus rakstus vai tulkojumus, kā arī komentēt jau esošos. Visērtāk, manuprāt, jaunumiem Tautas forumā sekot, lietojot RSS: http://www.tautasforums.lv/?feed=rss2. Par to, kas ir RSS un kā to lietot, rakstīts te.

Kopš Latvija atguva savu neatkarību, uz katrām vēlēšanām tika izveidota viena vai vairākas jaunas partijas, kuras pretendēja uz Latvijas glābēju lomu. Tikai pēdējos gados jaunveidoto partiju popularitāte vairs nav tāda, kāda tā bija agrāk. Šķiet, ka cilvēki vairs netic jaunajiem valsts glābējiem.

Viens no kritiskākajiem laika periodiem mūsu nesenajā vēsturē bija Kalvīša valdības beigu posms. Sabiedrībā ilgi valdīja zināma bezcerība un bezspēcības sajūta. Tomēr spēcīgs līderis kā indivīds vai organizācija, kas ar tautas vairākuma atbalstu vērstos pret tā brīža valdošo iekārtu, tā arī neparādījās. Bija bikli mēģinājumi nostāties tautas priekšgalā, bet tie neguva plašu atbalstu.

Arī publiskoto aptauju dati lielā mērā apliecina, ka cilvēki nezina par ko balsot, jo netic nevienai politiskajai partijai un to kandidātiem. Nespriedīšu – pamatots šāds ticības trūkums vai nē, bet tā nav izeja. Faktiski visi cilvēki tiek piespiesti izvēlēties sev varu, lai arī viņi tai netic. Bet tie paši cilvēki pirms divdesmit gadiem taču vienoti izcīnīja Latvijas neatkarību! Kādēļ tad Latvija joprojām pastāv?

Dažādu iemeslu dēļ šodien ir ļoti grūti atrast sabiedrību vienojošās vērtības, uz kuru pamatiem attīstīt valsti. Vispārīgu mērķu piesaukšana kā labklājības līmeņa celšana, sociālo vajadzību nodrošināšana utml. vairs nedarbojas. Tie ir pārāk nekonkrēti un vispārināti. Ir vajadzīgs kaut kas īpašs, kas mums atšķirtu Latviju no citām valstīm.

Būtu loģiski valsts pamatvērtības meklēt laikā, kad Latvijas valsts sāka veidoties. Kas tad bija Latvijas izveides pamatā? Manuprāt, atbilde nav tālu jāmeklē. Tas ir nacionālisms. Pārliecība, ka Latvija būs latviešu valsts.

Mūsdienās par to runāt vairs nemēdz. Globalizācijas un baiļu no austrumu kaimiņa agresijas dēļ. Bez tam, daļai latviešu tas mēdz atgādināt sāpīgo patiesību, ka šis sapnis visticamāk nekad netiks realizēts. Reāli, ja kāds politiķis atļausies skaļi apgalvot, ka Latvijai ir jābūt latviešu valstij, viņš riskēs ar asu masu mediju un līdz ar to arī sabiedrības pretreakciju. Rietumvalstu modeļa piekritēji attiecīgo politiķi varētu apvainot nedemokrātiskā attieksmē, savukārt austrumu kaimiņvalsts atbalstītāji viņu varētu saukt par fašistu.

Manuprāt, bailes ir jāmet pie malas un jāatsāk runāt par Latvijas pamatiem. Mums katram ir jāizvēlas, kādu vēlamies redzēt Latvijas nākotni. Latvisku vai daudznacionālu. Jo vidusceļa ieturēšana mūs ir novedusi tur, kur esam patlaban – sabiedrības morālajā krīzē.

Attīstīt Latviju kā nacionālu valsti var būt ļoti sarežģīti. Mēs riskējam, ka mūs nesapratīs ne rietumu, ne austrumu kaimiņi. Taču pavisam vieni bez sabiedrotajiem mēs izdzīvot nevarēsim. Turklāt ar katru gadu globalizācijas tīkls savelkas aizvien ciešāk un austrumu kaimiņš kļūst aizvien biedējošāks un agresīvāks. Tomēr, ja vairums Latvijas pilsoņu izlemtu par labu latviskai Latvijai un katrs pieliktu kaut mazumiņu sava darba, lai to veicinātu, nekas nespētu to apturēt. Pat 50 gadus ilgušajai okupācijai tas nebija pa spēkam. Joprojām ir iespējams ieņemt stingru pozīciju, atbalstot tieši visu latvisko – īpaši kultūru, izglītību un latviešu dzimstības veicināšanu.

Otrs variants ir Latviju attīstīt kā daudznacionālu valsti, kurā iespēju robežās vienādi rūpētos par visiem tās pilsoņiem, neskatoties uz to dažādajām nacionalitātēm. Šāds modelis darbojas tā saucamajās rietumu valstīs un ASV. Bet mazām valstīm, īstenojot tādu modeli, ir apdraudēta to nacionālā pastāvēšana globalizācijas tendenču dēļ. Akli atdarinot rietumvalstu paraugu un tiecoties izlīdzināt vispārējās labklājības līmeni, mēs riskējam pakāpeniski zaudēt mūsu valsts nacionālisma paliekas. Turklāt, no latviešu pilsoņa skatu punkta raugoties – ja nacionalitāte Latvijā ar laiku vairs nebūs vajadzīga, tad kāpēc nedzīvot tur, kur klājas labāk – attīstītākajās rietumvalstīs?

Daļa valstij piederošo uzņēmumu ir tikuši privatizēti un faktiski atrodas ārzemnieku īpašumā. Tagad tā saucamās ekonomiskās krīzes laikā tiek apsvērta doma privatizēt vēl vairākus Latvijas piederībā esošus īpašumus. Cik daudzus no valsts īpašumiem vēl vajag privatizēt un pārdot ārzemniekiem, lai Latvija vairs nebūtu neatkarīga?

Manuprāt, kamēr latvieši kā Latvijas pamatiedzīvotāji nebūs vienojušies par to, kādu valsti – latvisku vai daudznacionālu viņi vēlas veidot, tikmēr mēs turpināsim stigt vērtību purvā ar visām no izrietošajām sekām. Jo nacionalitātes jautājums ir mūsu valsts pamatā. Tā tam vismaz vajadzētu būt.

Izvēles iespējas ir ierobežotas. Aicinu ikvienu padomāt, kāpēc joprojām Latvija pastāv un kādu mēs to vēlētos redzēt turpmāk – latvisku vai daudznacionālu.

---

Tautas forumā. Nacionālistos.

Tvnet un Diena vismaz pagaidām nav publicējuši. Acīmredzot, tas viņiem šķiet pārāk nepiemērots.

Klausījos šorīt švāģeraptauju pa radio. Un mulsu. Kas īsti ir švāģeris? Man tā kā atmiņā stāv, ka māsas vīrs, bet, lai būtu drošs, paskatījos vārdnīcā.

Švāģeris:
1) sievasbrālis, svainis

OK, kļūdījos. Bet intereses pēc paskatījos arī, ko nozīmē svainis.

1) māsasvīrs
2) sievasbrālis; švāģeris
3) dieveris; vīrabrālis
4) ķelavainis; sievasmāsas vīrs

wtf? Tas nozīmē, ka švāģeris ir gan māsasvīrs, gan sievasbrālis, gan sievasmāsas vīrs, gan arī vīrabrālis? Vai arī sinonīms vārdam A nav sinonīms vārdam B, ja A ir sinonīms vārdam C un B ir sinonīms vārdam C? Tagad es mulstu vēl vairāk.

Šodien ievēroju, ka LPP/LC aicina uz tikšanos ar Šleseru vai tml. masu pasākumu maija beigās. Droši nezinu, bet paredzu, ka būs uzstāšanās, stingrās dūres demonstrēšana (ar vārdiem), mazas dāvaniņas apmeklētājiem, masveida sajūsma, pilns ar masu mediju pārstāvjiem utt.

Mīļie cilvēki, netērējiet savu laiku un ignorējiet to visu! Ja domājiet apmeklēt to farsu vai skatīties par to raidījumus TV, tik tiešām neiesaku to darīt. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Jums tiks sakārti makaroni uz ausīm. A.Šlesers tikko ir apliecinājis, ka viņam nav nekādu problēmu publiski sameloties un sevis teikto noliegt kā nebijušu. Tad kādēļ tas pats lai nenotiktu ar jebko, ko viņš saka un apgalvo tagad?

Par konkrētu nesenās samelošanās gadījumu aprakstīts te.

Sev par pārsteigumu šodien nejauši atradu, ka JL ir uztvēruši manis iesākto iniciatīvu un tiešām rosina to pašu ko es – izmantojot radušos pauzi, organizēt sabiedrisko apspriešanu, kurā tiktu izvēlēta koncertzāles atrašanās vieta. Žēl tikai, ka šo ziņu ārpus Letas preses relīzēm izdevās atrast vienīgi JL lapā un reitingos lv. Oficiālu atbildi no JL vai kādas citas frakcijas gan vēl neesmu saņēmis.

Šis jaunums lielā mērā varētu izšķirt, par ko es balsošu pašvaldību vēlēšanās.

Gāju, ieraudzīju, padomāju un lielā mērā piekritu rakstītajam. Es gan nezinu, ko autors ar to bija domājis, bet man ienāca prātā vairākas interpretācijas.

Piedošana no Dieva. Ja tic tādam Dievam, kāds tas ir aprakstīts Bībelē, viņš piedos jebko, ja vien tu ticēsi viņam un savus grēkus nožēlosi. Tad jau viņš piedos arī, ja tu melosi.

Piedošana no cita cilvēka. Ja mācēsi sastāstīt gana skaistas pasakas, tev piedos. Tikai jāmāk gana skaisti un pārliecinoši melot.

Piedošana sev pašam. Var mēģināt apmānīt pats sevi un noticēt dažādām muļķībām. Ja jau tu nezini, ka tie ir meli, problēmu nav. Piemērs – esmu iesitis otram cilvēkam, ko pārdzīvoju, bet mierinu sevi sakot, ka viņš pats to patiesībā ir gribējis.

Meli vispār mēdz būt stiepjams jēdziens. Kā var viennozīmīgi zināt, kas ir meli un kas nē? Tāpēc, lai panāktu savu mērķi – piedošanu, tiek teikts jebkas. Lielākoties jau tas, kam tu tici, ka tā ir taisnība.

Piedošana, lai arī izskatās pēc no ārpuses saņemtas svētības, reāli ir paša indivīda sirdsapziņas pašpārmetumu beigas. Tātad jāpiedod ir sev pašam. Un taisni tas ir visai sarežģīti – gana kvalitatīvi apmānīt sevi. Varbūt vienkāršāk tomēr ir censties turēties pie patiesības.

Šodien, ejot garām JL teltij, nenocietos un aizgāju uzdot jautājumu par koncertzāli, t.i., ko JL darīs kz sakarā? Atbilde bija apmēram tāda – jaunu kz vispār vajag tāpēc, lai būtu tāda kz, kurā būtu iespējams klausīties koncertus bez pastiprinošu iekārtu starpniecības (tas arī izskaidro, kāpēc to mēdz dēvēt par akustisko kz ), ka naudas trūkst arī citām būvniecības iecerēm, piemēram, vājdzirdīgo skolas pārcelšanai uz Juglu un ka līdz nākamajam RD sasaukumam darbi pie kz nemaz netiks uzsākti. Īsti mani šī atbilde neapmierināja, bet tā arī neizvilināju, vai un kas konkrēti tiks darīts. Protams, diez vai vajadzētu izdarīt vispārīgus un viennozīmīgus secinājumus no sarunas ar vienu onkuli, tomēr īpaši labāk ap sirdi man nekļuva.

Otra interesantā lieta, kas pievērsa manu uzmanību, bija JL RD deputātu kandidātu saraksts. Piemēram, Nr. 6 – “Rīgas satiksme” kontroles daļas vadītājs. Nez vai es gribēšu viņa vārdam likt plusiņu priekšā, atceroties sab. tr. kontrolieru darba metodes. Tiesa, šo kungu vienpersoniski pie visām kontrolieru cūcībām vainot arī diez vai būtu korekti.

Nr. 10 – students. Var jau būt, ka ļoti talantīgs, bet gribētos zināt, kāpēc viņš sarakstā ir pirms RPIVA zinātņu prorektores. Lielākā jautrība sākas saraksta beigās. Bez vairākiem studentiem, kasieres un apsarga ir arī viens skolnieks ar nebūt ne pēdējo numuru sarakstā. wtf? Protams, lejasgalu neviens RD neievēlēs. Bet vienalga dīvaini kaut kā…

Kronis visam man liekas JL mājas lapā esošo RD deputātu kandidātu saraksts. Ļoti informatīva fotogalerija, pirmajā brīdī pat kandidāta vārdu un uzvārdu pamanīt nav iespējams.

Stulbākais, ka īsti neredzu alternatīvu, par kuru balsot vēlēšanās. Varbūt jākandidējas pašam, ko :)?

Šoreiz 9. maija sakarā.

Intervija ar Inesi Feldmani par otrā pasaules kara rezultātu interpretāciju, kāpēc tā bijusi izdevīga gan krieviem, gan sabiedrotajiem un pie kā tas ir novedis mūsdienās.

Par to, kāpēc Putins turpina reanimēt 9. maija svinības.