Par līdzcilvēkiem
Reizēm man kauns par saviem tautiešiem, līdzpilsoņiem un blakus dzīvojošajiem nepilsoņiem. Īpaši šodien. Es pats gāju garām tā saucamajam piketam Esplanādē un dzirdēju mazlietiņ no sacītā. Pieklājīgi izsakoties, demagoģija. Katrs, kam nebija slinkums un kurš droši vien iepriekš bija pieteicies, varēja tikt pie brīvā mikrofona un publiski nolaist tvaiku. Tomēr izrādās, ka viens cilvēks no valdības ir gana drosmīgs, lai parādītos cilvēkos un runātos ar viņiem. Mūsu vēsturē kopš neatkarības atgūšanas neatceros situāciju, kad kāds no tajā brīdī nepopulārajiem cilvēkiem būtu spējis doties pie parastās tautas. Par to es E.Repšem izsaku dziļu atzinību.
Tomēr sanākušie ļautiņi acīmredzot uzskatīja, ka labāk klausīties vienpusēju demagoģiju un mūsu finanšu ministru aizdzina prom. Laikam viņi nav gatavi demokrātijai…
Es liktu vārdu demokrātija pēdiņās – “demokrātijai”.
Fons
Jūnijs 19, 2009 at 11:28