Caurums

Publiska piezīmju grāmatiņa

Pārvākšanās

with one comment

Esmu pārcēlies uz stacija.org.

Nav plānu šeit veidot jaunus ierakstus.

Tiksimies tur!

Written by RedStar7

Janvāris 19, 2016 at 20:44

Publicēts Blogs

Mirklis

leave a comment »

Vakar pievakarē listē ieskanējās Under Pressure un iedomājos palūkoties, cik tad Deividam Bovijam, kurš tikko izlaidis jaunu albumu, ir gadu. Man likās, ka vairāk. Tas aptuveni sakrīt ar viņa aiziešanas brīdi.

Man nevajag haštagus, īpašus atgādinājumus vai tml., es tāpat esmu priecīgs par to, ko Deivids mums ir atstājis, un novērtēju to. Būs pamazām jāpierod, ka neko jaunu vairs no viņa nesagaidīsim.

Te pienāktos teikt Rest in peace, bet kā tā var teikt par rokmūziķi? Gribas mazliet cerēt, ka cilvēks turpinās koncertēt aizsaulē. Varbūt pat kopā ar Frediju Merkūriju.

Written by RedStar7

Janvāris 11, 2016 at 10:38

Publicēts Personīgi

Igauņu zelta noveles

leave a comment »

igzeltanoveles

Pirmais iespaids nebija diez ko pozitīvs, jo grāmata vizuāli atgādināja “Latviešu zelta stāstus”, kuri kopumā bija diezgan briesmīgi.

Par stāstiem ļoti daudz pasaka to radīšanas gads. Pirms 1918.gada noveles mēdz būt smagnējas un ne sevišķi optimistiskas, kara gadu noveles – ekspresīvas, padomju gadu – nedaudz absurdas un sirreālas, pēc 1990. – dažbrīd pārlieku mākslinieciskas, lai būtu baudāmas.

Brīžiem šķita, ka ļoti svarīgs stāstu atlases kritērijs ir bijusi Latvijas vai Rīgas pieminēšana. Kaut kā neticu, ka vidusmēra igauņu novele satur tik daudz Latvijas.

Numurētajā listē būs nelieli maitekļi.

  1. Rudais mulks (1889) ir par savdabīgu lauku vīru, kurš sadomā apņemt sievu. Tad viņam iekož nez kāda muša, šis kļūst ērcīgs un pat vairākas reizes mēģina sievu noslaktēt. Tuvu beigām noskaidrojas, ka pie vainas ir uzzināti sievas pagātnes grēciņi. Tajā brīdī lasīšana kļūst komfortablāka un interesantāka, tikai gandrīz tūlīt arī izbeidzas līdz ar noveli.
  2. Oheliku tēvoča Ziemassvētku noredzējums (1901) ir par kalpu un viņa kungu. Dialogā kalps pierāda, ka viņa tiesības uz māju ir vismaz tādas pašas kā kungam (juridiskām niansēm nav pilnīgi nekādas nozīmes). Seko kunga sapnis, kurā viņu nomoka personiskā mantrausība. Pretēji autora iecerētajam kungs man šķita daudz simpātiskāks par kalpu – demagogu.
  3. Popitis un Huhū (1914) tāds mazliet fantastisks stāsts no sunīša skatu punkta. Taksīti pamet saimnieks, bet viņa vietā nāk pērtiķis. Aukstums, bads, pērtiķa problēmas ar alkoholu, pieķeršanās. Kaut kas mazliet uz Dzīvnieku fermas pusi, bet bezcerīgākā un ne tik ļoti pārdomu veicinošā izpildījumā.
  4. Augusta Gailīša nāve (1918) aprakstītajā pasaulē ir kādi 4-5 grupējumi, kuri zog, laupa un nemitīgi karo pret visiem pārējiem. Sižeta tā īsti nav, grūti iedziļināties un saprast.
  5. Grozu pinēja Sīma laime (1930) ir par vecu onkuli, kurš drāž karotes, vēlāk pin grozus, bet iztiku nodrošināt kļūst aizvien grūtāk. Pie viņa atnāk pārnakšņot kāds vīrs, dod padomu doties uz Pērnavu, kur viņš atradīšot laimi. Sīms sākotnēji neklausa, bet trūkums neatstājas un viņš dodas uz Pērnavu. Novelei nav nekādas vainas.
  6. Svarīgā diena (1903) ir par jaunu puiku, ganiņu, kurš pēkšņi tiek pie ilgotās brīvdienas. Novele īsa, introverta, nesamākslota un skaista.
  7. Kristus ar stikla acīm (1947) ir par gleznotāja pūliņiem radīt Kristus portretu. Īsti negrib izdoties acis, bet tad mākslinieks atminas savus briesmīgās pagātnes notikumus, rod iedvesmu un sanāk šedevrs.
  8. Jānis Bulle (1951) ir par latvieti dienvidamerikā, kurš cieši seko savai pareizajai ticībai. Tad viņš ieiet populārākajā baznīcā, kur viņš rod spēcīgus pārdzīvojumus un iekšēju gandarījumu.
  9. Vīrs ar zaļo mugursomu (1967) ir par vīrieti, kurš okupācijas gados regulāri dodas uz stacijas uzgaidāmo telpu un skaļi lasa tur grāmatu. Precīzāk gan būtu teikt, ka novele nepavisam nav par viņu, bet gan par stacijas priekšnieka, apkopēju, kārtībnieku u.c. personu reakciju uz šo neparasto atgadījumu. Ir interesanti un drusku jautri.
  10. Kranih! (1976) ir īss stāstiņš par nedzērāja nevaldāmajām izdarībām alkohola varā. Var lasīt.
  11. Elza Hermane (1975) ir par meiteni, kura rūpējas par savu māsu, jo neviena cita ģimenē vairs nav. Māsai uzrodas draugs, tad māsa traģiski iet bojā un drauga vecāki pāri palikušos varoņus grib saprecināt. Nopietni, ar akcentu uz bailēm no nāves.
  12. Mr. Diksits (1980) ir par puisi, kuram jāvadā ekskursijās pa Igauniju indietis ar gidu. Sižeta īsti nav, bet aprakstīts gana baudāmi, lai varētu lasīt.
  13. Pusdienas pie Vulfiem (1980) ir īss ikdienas notikumu apraksts ģimenē, saspringtas situācijas starp ģimenes locekļiem. Aprakstīts reālistiski un smieklīgi. Šī novele man patika visvairāk.
  14. Tik negaidītā un neērtā nāve (1983) ir par kāda cilvēka piepešu nāvi, kā tas ietekmē viņa ģimeni un nejaušus garāmgājējus. Īpaši smieklīgi nav, bet interesanti gan.
  15. Ceļojums (1994) ir par kādas mazturīgas meitenes lidojumu uz Kanādu. Sanāk tā, ka viņa tiek iepazīstināta ar slaveno hokejistu Tretjaku, kuram viņa ļoti iepatīkas. Galvenā varone par hokeju neko nezina un Tretjaks viņai nemaz tik ļoti pie sirds neiet. Lai arī nekas īpašs nenotiek, lasīt ir viegli un patīkami.
  16. Vīnes meitēns (1996) ir par jaunu ģimeni 1878. gadā Vīnē, kura bēg no cara Krievijas, konkrētāk Igaunijas un Latvijas. Viņiem jācīnās ar trūkumu un jānoliedz sava etniskā piederība, kas vietējiem var nepatikt. Tieši igauniskuma noliegšana sagādā lielākās ciešanas. Kuru katru brīdi gaidāms ģimenes pieaugums, jau tāpat ir puisītis pie rokas, bet vīram ginekologam nav laika, viņam jāstrādā un pa vakariem jāapmeklē saviesīgi pasākumi (karjeras labad). Nejaušs atgadījums viņus saved kopā ar vīra kolēģi ungārieti, kura piedāvā dzīvot pie sevis, nesavtīgi rūpējas par viņiem, bet jaunajai sievai ir vāji pamatotas aizdomas par viņas grēciņiem pagātnē, kā dēļ viņa grib nekavējoties izvākties. Stāsts garš un visai nebaudāms.
  17. Res nostra (1997) darbība norisinās ap 1918.gadu. Tiek aprakstītas dažas (reizēm vāji) saistītas epizodes. Mani kā vēstures cienītāju ieinteresēja, vai tiešām tolaik eksistējis plāns dibināt vienotu Latvijas-Igaunijas valsti, kurā galvenā teikšana būtu etniskajiem vāciešiem. Bet citādi mierīgi var arī nelasīt, nekas zaudēts nebūs.
  18. Tartu miers (1999) ir vieglītēm nesakarīgs atmiņu vēstījums par armijā satiktu puisi un kādas simpātiskas meitenes lenkšanu. Vieglais nesakarīgums traucē gan uztvert sižeta līniju, gan baudīt noveli. Ja ne šis trūkums, nebūtu nemaz tik slikta novele.
  19. Blaubarts (2003) ir mazliet fantastiska novele par meiteni, kura iztur lielu konkursu uz pārdevējas vietu, kurai jābūt gatavai neparastām situācijām, improvizēt utt. Tas noved pie visai banāla turpinājuma un brīdī, kad varētu kļūt interesantāk, novele beidzas.
  20. Aizmirstie cilvēki (2007) ir par kādas meitenes pagātnes atmiņām. Ir bijusi nelaimīga mīlestība, traģiski notikumi un pavīdējis īss cerību stars. Priecīgi nav, bet uzrakstīts sakarīgi, var lasīt.
  21. Ceļotājlaime (2007) ir īss dažādu cilvēku un viņu laimīšu aprakstiņš, savienots ar liriskiem aprakstiem. Tā kā tas ir tik īss, tad lasīt var, bet diez ko interesanti nav.

Ieliekot 1 pie baudāmām novelēm un 0.5 pie puslīdz baudāmām, ieguvu summu 8.5. Kopumā tātad 4/10.

Written by RedStar7

Janvāris 10, 2016 at 18:54

Publicēts Grāmatas

Datu aizsardzība ebay izpratnē

with 2 comments

ēbajs

Spams no ēbaja.

Interesanti, kur šamie saredz sakarību starp maniem personas datiem un spēju tos pasargāt savos serveros.

Written by RedStar7

Janvāris 7, 2016 at 17:29

Publicēts IT, Sabiedrība

Tagged with

Premjerēšana

leave a comment »

Masu medijos, pēc Straujumas atkāpšanās ir ļoti daudz tukšu ziņu par jauniem premjerministra meklējumiem.

Tikmēr Straujuma mierīgi turpina strādāt. Neviens vairs netincina, kad viņa beidzot ies prom uz Saeimu un retais vairs tikai interesējas, ko tieši viņa šobrīd dara. Ir pilnīgi reālas iespējas pieņemt tādus Ministru kabineta noteikumus, kurus citādi nevarētu, jo tiem pievērstu uzmanību. Bet kuru gan interesē, ko šodien dara Straujuma?

Laimdotai un tās ministru komandai ilgstošā premjerministra meklēšana ir pat ļoti izdevīga. Varbūt tā var turpināt līdz pat nākošajām Saeimas vēlēšanām? Kādēļ steigties?

Written by RedStar7

Janvāris 7, 2016 at 9:34

Saulaina diena

leave a comment »

http://meteo.lv/laiks/?nid=557

Meteo

Ja vēl tikai tie mīnusiņi būtu plusiņi…

Written by RedStar7

Janvāris 2, 2016 at 16:42

Publicēts Prieks un līksme

Tagged with

2015. lasītais II

leave a comment »

Pirms kāda laika biju nolēmis par grāmatām vairs nerakstīt. Man šķita, ka galīgi nav vērts spiest no sevis laukā rindas par grāmatām, kuras nav uzmanības cienīgas. Bet man tomēr gribas veltīt vismaz dažus vārdus tiem gara darbiem, kuri man sagādājuši prieku. Lai būtu vieglāk salīdzināt, norādīšu arī subjektīvā baudījuma atzīmi.

 

Alberto Moravia – Romas stāsti

Daudzi nelieli stāstiņi, kuros vienmēr ir kāds noziegums vai vismaz kāda zemiska nodevība. Izskatās, ka PSRS laikā to publicēja, lai lasītājs iepazītos, cik amorāla un noziedzīga ir rietumu pasaule. Kaut kā līdz beigām tiku, bet nevienam neiesaku. 3/10

Marčello Ardžilli – San Lorenco kvartāla bērni

Autors ir sarakstījis, manuprāt, pavisam interesantu bērnu grāmatu Atomino. Mani interesēja, vai te arī neslēpjas kāda pērle. Neslēpās. Tāds ideālistisks, mazliet komunistisks stāsts par bērniem, viņu divām karojošām nometnēm un bezgala jauku neredzīgu puisi, kurš abas karojošās puses vēlas samierināt. Ir bērnu grāmatas, kuras var lasīt arī pieaugušie un šī nav no tām. 5/10

Kustīgās bildītes lauku sētā

Šajā grāmatā ir daudz bilžu ar zīmētiem zvēriem, onkuli un traktoru. Daži no attēliem ir kustināmi. Papīrs ciets, ātri var tikt līdz beigām. Teksta gandrīz nav vispār, tādēļ labi piemērota tiem, kuri lasīt neprot. Pārējās bērnu grāmatas aprakstīt negribas. -/-

Andris Caune – Rīga pirms 100 gadiem. Klusais centrs

Andris Caune – Rīga pirms 100 gadiem. Ziemeļu priekšpilsēta

Andris Caune – Rīgas vecpilsēta

Pirmajās divās grāmatās formāts ir: senās Rīgas attēls vienā lappusē, aprakstošs teksts otrā. Man ļoti patīk, ja nu vienīgi paskaidrojošo tekstu gribētos garāku. Rīgas vecpilsētā, kas ir sērijas pirmā grāmata, teksti tiešām ir garāki un to bija ļoti interesanti lasīt, toties attēli tikai melnbalti un tie varēja būt arī lielāki. 9/10 visām trim.

Jānis Lejnieks – Rīga, kuras nav

Ļoti interesanta grāmata. Tā vēsta par reiz iecerētajiem projektiem Rīgā, kuri dažādu iemeslu dēļ daļēji vai pilnībā nav realizēti. Piemēram, lielais Rīgas rātsnams Smilšu / Basteja bulvāra krustojumā vai Rīgas metro. Uzzināju, ka Ulmanim pie sirds ļoti gājuši torņi. Tajā laikā bijis plāns nojaukt lielāko daļu Vecrīgas ēku, iekārtot taisnas ielas un uzcelt modernus namus valsts vajadzībām. Kuram gan vajadzīgas senās, nevērtīgas vācu laika celtnes? Lai tā vietā slejas nacionāla arhitektūra! Daļēji šis plāns realizēts, uzceļot Finanšu ministrijas ēku un nojaucot ēkas Doma laukumā. Vienīgais trūkumiņš bija vietām iztrūkstošas kartes un pieminēto vietu adreses. 9/10

Marks Tvens – Vientieši ārzemēs Jeb Jauno svētceļnieku gaitas

Markam ilgi nebija darba. Bet tad viņš ieraudzīja, ka tiek organizēts kruīza ceļojums uz Eiropu un radās ideja. Marks devās pie laikraksta redaktora un ierosināja, lai viņam nopērk biļeti uz kuģa, bet viņš par to pretī sniegs ceļojumu aprakstus. Tā arī notika.

Grāmata ir viens bezgala garš iedomīga amerikāņa ceļojuma apraksts. Lai lasītājam būtu interesantāk, tas bagātināts ar dažādiem pārspīlējumiem. Kaut kā nomocīju šo visai žultaino sacerējumu līdz Itālijai un vairs nevarēju izturēt. 2/10

Lato Lapsa – Razbainieku salas

Lapsa ļoti daudz apraksta Klusā okeāna salās dzīvojošos cilvēkus, viņu senčus un to izdarības. Par pašām salām rakstīts tā pamazāk. Tomēr pienāk arī mirklis, kad it kā visiem tiem cilvēku un vēstures aprakstiem pienāk beigas un jau kļūst interesantāk, tikai tad arī uzreiz grāmata beidzas. 5/10

I. Saatčiane, L. Lapsa – Šofera dēls Minhauzens

Grāmata par Aināru Šleseru un neseno Latvijas vēsturi. Autori atraduši un pastāsta dažādas mazāk zināmas lietas par Aināru, tādējādi mēģinot izveidot saprotamu reālā cilvēka tēlu. Par precizitāti nevaru neko pateikt, jo Aināru nepazīstu, bet rodas iespaids, ka radītais tēls ir ļoti precīzs. Pats Ainārs mani interesēja mazāk, vairāk tā laika vēsture. 7/10

Gundars Ignats – Pārbaudes laiks

Autors apraksta gadu savā dzīvē, strādājot valsts darbā. Galvenais tajā ir nelieli mīlas piedzīvojumi un saspringti mirkļi darbā. Autors, šķiet, mēģinājis rakstīt liriski, ar epitetiem, bet tas liekas mazliet samāksloti un bez tā būtu varēts arī iztikt. Kopumā – var lasīt, bet var arī nelasīt un nekas briesmīgs palaists garām tādēļ nebūs. 6/10

Aleksandrs Solžeņicins – Vēža palāta

Autors apraksta apmēram divus mēnešus vēža palātā kādā no PSRS pilsētām. Grāmatu nevar nosaukt par dokumentālu, jo tajā nav tikai viens galvenais varonis, turklāt ir arī mīlas piedzīvojumi. Par daiļliteratūru to arī nevaru nosaukt, jo detaļas ir tik šausminoši reālas, ka nevar būt nekādu šaubu, ka tās ir pierakstītas no dzīves. Tiek parādīts ārstēšanas process “no iekšpuses” ar visiem trūkumiem, šaubām un bieži vien traģiskajām sekām. Emocionāli grāmata atstāj ļoti spēcīgu iespaidu. 10/10

Marsels Prusts – Ziedošu jaunavu pavēnī

Šī grāmata bija gan brīžiem iemidzinoša, gan arī ļoti aizraujoša. Pirmajā daļā tiek aprakstītas galvenā varoņa romantiskās attiecības ar viņa iemīļoto meiteni un viņas māti. Otrajā daļā viņš dodas uz kūrortu kopā ar vecmāmiņu. Tur galvenais varonis sapazīstas ar dažādiem interesantiem cilvēkiem, iemīlas, grib iepazīties ar pievilcīgu meiteņu bariņu, cieš, ka tas neizdodas, bet savu mērķi tomēr sasniedz. Rakstīts tik reāli, ka autors un darba galvenais varonis liekas viens un tas pats.

Galvenais īsti nav sižets, bet veids, kādā notikumi tiek pasniegti. Lasot Prustu, ir sajūta, ka tas ir kaut kas ļoti unikāls, īsta literāra pērle. Es vēlāk daudz domāju, kādēļ tā ir. Viena no versijām man bija, ka autoram nav pilnīgi nekādu kompleksu atklāt sava galvenā varoņa vājumu, muļķību un ievainojamību. Bet šie trūkumi tiek pasniegti, tos absolūti nevērtējot. Un tad brīžiem ir ļoti grūti lasīt, kā varonis nostrādā vienu otru muļķību, kuru pats (autors?) parasti nemaz nemana un kā cieš tā dēļ.

Prustu īsti nav iespējams “palasīt piecas minūtes”. Var, bet, ja tajā brīdī trāpīsies aprakstošāks fragments, tad būs grūti tikt uz priekšu. 9/10

Andris Jakubāns – 33 stāsti

Izlasīju kādus trīs stāstus un atmetu ar roku. Šķita, ka autors sevi nostādījis kādā daudz augstākā plauktiņā par saviem varoņiem. Tik ļoti, ka grūti saprast, kādēļ stāsti vispār tapuši. 1/10

Ieva Zole – Sarunas ar Māru Ķimeli

Ar Māru Ķimeli tiek runāts gan par dzīvi, gan teātri. Sanācis interesanti. Var uzzināt, kā Mārai gājis jaunībā, kā gājis studijās Maskavā, par viņas vecomammu režisori un, protams, teātri un izrādēm. Varbūt tikai par neredzētajām izrādēm lasīt nebija īpaši aizraujoši un diemžēl grāmata izdota 2007. gadā. Tātad no pieminētajām redzējis esmu tikai “Mēnesi uz laukiem” un “Trīs māsas”. 8/10

Rūperts Šeldreiks – Jaunā dzīves zinātne

Autors apskata dažādus zinātniski neatbildētus jautājumus par dažādu vielu sintezēšanu, gēniem, instinktiem, formu. Tiek izvirzīta un pamatota hipotēze, ka formu, instinktus nosaka morfiski lauki. Autors ir bioloģijas doktors un brīžiem viņa iedziļināšanās specifiskās, man nezināmās niansēs nedaudz garlaiko. Tas arī man šķita vienīgais grāmatas trūkums. 8/10

 

Tiksimies citā, vēl laimīgākā gadā :)!

Written by RedStar7

Decembris 31, 2015 at 20:26

Publicēts Grāmatas

%d bloggers like this: